Integrācijas politika Latvijā ir diezgan nepilnīga, nepastāv veiksmīga sistēma imigrantu integrēšanai, bet likumdošanā joprojām ir robi, un pašas sabiedrības attieksme ir diezgan noraidoša. Kā piemēru varu minēt jaunāko Imigrantu integrācijas politikas indeksu*, kurā, salīdzinot 31 valsts likumus, secināts, ka Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem.
Pētījumā uzsvērts, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā. Piemēram, būtiski samazinātas nodevas par ieceļotāju nodarbināšanu, imigrantiem ir plašāk pieejama izglītība, un investoriem ir vieglāk iegūt uzturēšanās atļaujas. Taču imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas nav gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Latvijai arī trūkst saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus - aptuveni divus procentus no valsts iedzīvotājiem.
    Latvija ārvalstniekiem šobrīd nav visai pievilcīga, tomēr nākotnē mēs varam rēķināties pamatā ar divu veidu imigrāciju - cilvēkiem, kas bēg no kaut kādiem konfliktiem vai straujas politiskās situācijas maiņas, kā arī darba meklētājiem. Pēc manām domām, tajā brīdī, kad sāks nopietni atgūties Latvijas ekonomika, pieaugs arī ārvalstnieku - darba meklētāju - pieplūdums no tuvākajām kaimiņvalstīm, īpaši Baltkrievijas, Moldovas, Ukrainas. Runājot par Latvijas darba tirgu, pēc manām domām, turpmāk skaidri prognozējams ir tieši augsti kvalificēta darbaspēka trūkums. Latvija kvalificētiem imigrantiem patlaban ir nepievilcīga, un starptautiskā konkurences tirgū šajā jomā mēs zaudējam citām valstīm. Integrācijas jomā tieši ārvalstu studenti ir visvieglāk integrējami vietējā sabiedrībā, bet viņu piesaistīšana ir jāskata kontekstā ar to, cik pievilcīgas ir izglītības iespējas un vietējais darba tirgus, cik viegli iegūt uzturēšanās atļaujas, juridiski noformēt laulības, kādas ir bērnu izglītības iespējas un tamlīdzīgi. Latvijai šajā jomā vēl ir veicams liels darbs, piemēram, valodas apguves iespējas dažādām vecuma grupām par brīvu joprojām ir diezgan ierobežotā apjomā. Paralēli vēl ir liels darbs jāiegulda un jāsagatavo arī pati sabiedrība tam, ka nacionāli Latvija varētu kļūt raibāka.

*Imigrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX: www.mipex.eu) analizē, vai ES dalībvalstu, Norvēģijas, Šveices, Kanādas un ASV valdības sniedz vienlīdzīgas tiesības, atbildības un iespējas visiem iedzīvotājiem, kā to paredz arī ES dalībvalstu pieņemtie starptautiskie standarti.